Ar ko mēs atšķiramies?

Cilvēki, kas pirms nokļūšanas mūsu deju kursos dejojuši citur, pēc tam kad pie mums dejojuši vairākus gadus, piedalījušies dažādās aktivitātēs atzīst, ka no citiem deju kursiem izdalamies ar pilnīgi citu deju apguves metodi, citu dejas filozofiju un interpretāciju, mācību programmu, kopīgām ārpuskursu aktivitātēm- balles apmeklējumiem, slēpošana, brauciens ar prāmi, kopīgu pasākumu rīkošana ar citiem kolektīviem, savstarpējo draudzīgumu un izpalīdzību, prasmīgo dejotāju dejošana ar iesācējiem, utt..

Manierēs ir cilvēki kas dejo gadiem un viņi veido kodolu, valdi vai asistentu kopu. Īsta apzīmējuma pašlaik vēl nav. Viņi ir tie, kas atraduši pie mums savu vietu un kuriem ir patīkami kopā pavadīt laiku,  aizvien pilnveidojot dejas tehniku un komunikācijas prasmes.

Pie mums dejot ir braukuši un brauc cilvēki no Valmieras, Jelgavas, Ogres, Ikšķiles,Ķekavas, Tukuma, Siguldas, nemaz nerunājot pat Imantu, Juglu, Bolderāju, Iļģuciemu, utt. Dīvainākais ir tas, ka daudzi tālo ceļu mēro pēc darba uz kursiem un atpakaļ. Šie cilvēki ļoti labi zina ko vēlas sasniegt un tamdēļ viņiem tiek sniegts viss iespējamais atbalsts.

Kā jau katros deju kursos un skolā, cilvēki aiziet arī no Manierēm. Tas ir normāls un dabisks process. Nevieni kursi nevar turpināties bezgalīgi, jo ir ierobežojumi laikā, telpu noslogojumā. Eksistē arī katra cilvēka individuālie mērķi, pēc kuru sasniegšanas ir loģiski ka cilvēki vairs kursus neapmeklē.

Pie mums ierodas cilvēki ar savām individuālām vēlmēm un izveidojušos stereotipu par to kādiem viņuprāt jābūt deju kursiem. Sastopoties ar Manierēs valdošo kārtību un metodiku, kas prasa ne tikai apgūt deju soļus, bet arī uzvedības kultūru saskarsmē, daži apjūk un kursu apmeklēšanu pārtrauc. Arī to uzskatam par normālu parādību.

Manieres praktizē arī ieteikumu sākt apmeklēt citus deju kursus. Tas parasti tiek praktizēts tiem pāriem, kas sasnieguši zināmu prakses un iemaņu līmeni, ir stabils pāris un izsaka vēlēšanos turpināt pilnveidot tieši deju tehniku, kas nozīmē uzsākt sporta deju apgūšanu. Tā kā tādi pāri sastopami reti, tad komplektēt sporta deju grupas, ja pilsētā strādā ļoti profesionāli sporta deju skolotāji, mūsuprāt nav vajadzības. Tādos gadījumos palīdzam šiem pāriem atrast viņu līmenim un vēlmēm optimālus sporta deju kursus. Viņiem cenšamies sarīkot svinību pasākumu – izlaidumu, atvadu vēlējumus. Un vienmēr priecājamies kad viņi mūs apciemo, pastāsta par panākumiem.

Kas pie mums dejo?

Manierēs pamatā ierodas jauni cilvēki. Vecums lielai daļai ir no 18 – 40 gadiem. Daudzi pie mums atrod savas “otras pusītes” vai vienkārši deju partneri.

Cilvēki ierodas dažādi. Nāk pa pāriem jau ģimenes cilvēki, nāk tādi, kas vēlējušies apgūt kāzu valsi, nāk precēti vīri vieni, jo sieva jāpavada uz kādu balli, bet ar dejošanu nav iznācis saskarties. Nāk vienas precētas dāmas, kurām tuvākā vai tālākā nākotnē jāiet uz kādu balli, bet vīram dejās jau ir zināma pieredze.. Nāk meitenes kurām draugi ir bijušie sporta deju dejotāji, bet viņas nekad nav dejojušas. Nāk pāri kurā dāma jau ir ar deju pieredzi, bet tagad atvedusi uz deju kursiem draugu, lai kopīgi varētu apmeklēt balles. Ir cilvēki kas atnāk kopā ar brāli vai dēlu. Katrs gadījums ir ļoti individuāls un katram gadījumam iespēju robežās cenšamies rast individuālu risinājumu, ko grupas nodarbību specifikācijas dēļ, ne vienmēr izdodas realizēt pilnībā.

Protams ierodas cilvēki arī ar dažādu iepriekšējās sagatavotības pakāpi. Daži ir dejojuši sporta dejas skolā, daži citos kuros. Arī tad ir variācijas, jo viss atkarīgs no tā cik ilgi dejojuši, cik sen, cik intensīvi.

Ir cilvēki kas pirms tam dejojuši tautas dejas. Viņiem jau ir skaidra treniņu metodika, ir zināms pēdu muskuļu vingrums, stāja, utt., kas viss ievērojami atvieglo deju tehnikas apgūšanu.

Un ir cilvēki, kas nekad pirms tam ar dejām nav saskārušies un pie mums tiek sperti paši pirmie deju soļi.

Komplektējot kārtējo uzņemšanu jaunā grupā, mēs nevaram zināt kāds būs tās sastāvs, jo grupas komplektējas pašas. Pēc dažiem treniņiem visi sastopas ar pirmajām grūtībām, kas veidojas psiholoģiskā jomā. Pirmajā laikā īpaši lielas grūtības ir kungiem, jo atklājas ka dažiem (iepriekšs dejujušajiem) viss sanāk, bet citiem (nekad nedejojušiem) dejas pamatsoļa izpilde notiek ar lielu piepūli. Tādos gadījumos cenšamies palīdzēt ar individuālu pieeju tieši tiem kungiem, kas agrāk nav nekad dejojuši.

Mūsu credo: Dejot mācam pirmām kārtām kungam, jo ja dejos kungs, tad dāmai ar dejošanu problēmu nebūs.

Balles apmeklēšana

Apmēram pēc 2 mēnešu treniņiem piedāvājam kursantiem iespēju kopīgi apmeklēt publisko balli, lai praktiski izmēģinātu apgūto un saprastu kurā virzienā turpināt strādāt. Pirmā balles apmeklējumā ir ļoti svarīga kolektīva klātbūtne. Tad rodas visvairāk jautājumu, atklājas problēmas un tad ir svarīgi, lai tūlīt varētu rast atbildes.

Cilvēki, kas izmantojuši šo iespēju, jau nākamajā nodarbībā krasi atšķiras no tiem, kas šo iespēju neizmantoja.

Nākamais credo: Balles apmeklējumam esam gatavi tiklīdz esam apguvuši elementāros deju pamatsoļus. Prasme iegūstama praktizējot un tā pilnveidojas visu mūžu.

Kopīgās aktivitātes

Ziemas periodā mēs mēdzam organizēt kolektīvu izbraucienu uz kalnu. Daudzi kopā ar mums pirmo reizi ir kāpuši uz slaloma slēpēm. Vēlāk jau šie cilvēki bieži ceļu uz kalnu atrod paši un turpina slēpošanas prasmi apgūt atbilstoši savām vēlmēm.

Kalnu slēpošana ir ļoti radniecīga balles dejām jo: ir atpūtas veids; uz kalna vienlaicīgi slēpo dažādu prasmju cilvēki; var slēpot kopā ar draugu/draudzeni vai ģimene ar dažāda vecuma bērniem; trennē līdzsvara izjūtu, ieliektie ceļi, pretkustība nepieciešami arī dejās.

Vasarā deju treniņu nometnes neorganizējam, bet parasti tiek noorganizēts kāds kopīgs deju seminārs kopā ar kādu citu deju kolektīvu, kura laikā tiek apgūta kāda jauna deja, notiek sportiskas aktivitātes. Mācamies draudzēties un daloties pieredzē ar citiem, pilnveidoties paši.

Izbraucienu organizēšanas laikos būtisks ir transporta jautājums. Fakts ka kādam nav personīgās automašīnas pie mums tiek atrisināts elememtāri un bez liekām problēmām. Vajag tikai pārvarēt iekšējo kautrīgumu un runāt.

Kolektīvi esam braukuši ar prāmi uz Stoholmu un izmēģinājuši prasmi dejot, kad deju grīda šūpojas.

Esam organizējuši braucienu uz Helsinkiem, kura mērķis bija deju kursu apmeklējums Somijā. Jauni iespaidi, atziņas, redzējums un piedalīšanās nodarbībā, kurā runā tikai somiski un no sacītā nesaproti ne vārda. Piedzīvojums, ko vienatnē parasti nerealizē.

Credo: Dalīta bēda ir pusbēda, bet dalīti prieki ir dubulti prieki.

Deju festivāli

Sākumā piedalījāmies Reveranss organizētā balles deju festivālā, kas tika organizēts reizi gadā  Cēsīs – pavasarī, līdz sākām organizēt Balles deju festivālus arī Rīgā. Parasti tas tiek organizēts decembra vidū. Rīgā jau notikuši divi balles deju festivāli decembrī un viens pavasarī. Laika gaitā notika Balles deju festivāla veidošanās, attīstīšanās. Šie festivāli ir DIK ideju, balles, deju semināra un sporta deju konkursu sintēzes “produkts”. Tas nav ne viens, ne otrs ne trešais, bet kaut kas pilnīgi jauns un līdz ar to grūti izskaidrojams.

Lietuvas dejotāji pēc piedalīšanās kārtējā festivālā savā tikašanās reizē Šauļos “Atgaive 2002” teica: Esmu redzējusi daudz ar deju saistītu pasākumu, bet kaut ko tādu redzēju pirmo reizi. Tie bija īsti deju svētki.

Sīkāk par festivālu norisi, programmu, notikumiem var atrast mūsu mājas lapā.

Domubiedri

Manierēs tiek kultivēta prasme DRAUDZĒTIES, kas konkurences apstākļos objektīvi kļūst par deficītu. Cilvēki atrod domubiedrus un veido savus iekšējos “mini kolektīvus”, interešu grupas, kas iekļaujas lielajā kolektīvā un atbilstoši savam varējumam, iespējām, vēlmēm piedalās kopīgajos pasākumos.

Ja cilvēkam pašam ir vēlēšanās, tad viņš pie mums ātrāk vai vēlāk atrod sev domubiedrus, spēj atraisīties un iekļauties sabiedriskā dzīvē. Reizē atklājas, ka ne visi šādām aktivitātēm ir gatavi un tās vēlas. Šo cilvēku vēlmes pie mums tiek respektētas. Katrā gadījumā mēs dodam IESPĒJAS, ko cilvēkas pēc brīvas gribas var izmantot vai arī neizmantot.

Pasākumi

Pie mums cilvēki saņem informāciju par dažādiem ar dejām saistītiem pasākumiem arī tad, kad viņi vairs pie mums aktīvi nedejo, ja viņš no šīs informēšanas veida pats nav atteicies. Mūsu metodes specifika ļauj cilvēkiem, kas ilgstoši nav nākuši uz nodarbībām, pirms svarīgas balles atnākt uz dažam nodarbībām un atsvaidzināt piemirstās prasmes vai pēkšņi, kā līdztiesiskam biedram, piedalīties kādā kopīgi rīkotā pasākumā.

Informācija par mūsu pasākumiem ir atklāta. Tamdēļ dejotāji operatīviem kontaktiem un pieredzes apmaiņai, problēmu jautājumiem, sāka izmantot DELFU – sievietēm – foruma – domubiedri piedāvātās iespējas. Tas ļāva uzzināt arī citu pieredzi konkrētu jautājumu risināšanā un mūsuprāt dod iespēju uzzināt par notikumiem deju pasaulē arī tie, kas tikai domā tajā “ienirt” vai arī kas sastapušies ar grūtībām, kautrīgi pagājuši malā un domā ka TĀ IR TIKAI AR VIŅIEM un ka VIŅI DEJOŠANAI IR NEDERĪGI, kas pēc mūsu domām ir pilnīgi nepareizi.

Credo: Balles dejas var dejot katrs un katram kas dodas uz balli ir jāmāk elementāri deju pamatsoļi. Pie mums sākuši dejot pat pilnīgi bezcerīgie, jo mums tāda termina nav.

Pasākumu organizēšana protams ir saistīta ar finansēm, kas dažkārt kolektīvos pasākumos liedz piedalīties sabiedriski aktīviem un prasmīgiem kolektīva biedriem, bet finansiālās grūtībās liedz atzīties pašcieņa. Šiem gadījumiem mums  ir kolektīva “Cūciņa”, kas klausa valdes lēmumiem un aktīva kolektīva biedra īslaicīgās grūtības atrisina .

Credo: Esi aktīvs un iesaisties kolektīva pasākumos ar savu devumu, kolektīvs Tev to atlīdzinās citā jomā.

Par visu to katrs var pārliecināties pats atnākot pie mums.

Credo: Pašiem ar savām acīm par visu pārliecināties, jo, kas liekas nederīgs viena, izrādās ļoti noderīgs otram.

Sliktu deju kursu nav. Ir tikai dažādas mācību metodes, dažādas, katram skolotājam īpatnēja pieeja, metode. ATRODIET SAVĒJOS UN DEJOJIET.

Visiem vēlot vieglu deju soli, labu parketu,

ideālus partnerus un piemērotu mūziku

Balles deju kluba MANIERES

vadītājs                                                                                      Aldis Rudzītis